Saistību eskalācija
Kāpēc uzņēmumi neaptur sliktas investīcijas – un tādējādi iznīcina kapitālu
Daudzi investīciju lēmumi nav suboptimāli tāpēc, ka sākotnējā ideja bija nepareiza.
Tie kļūst neoptimāli, jo projekts tiek turpināts finansēt, neskatoties uz skaidriem brīdinājuma signāliem.
Šis modelis ir īpaši kritisks CapEx procesos: mašīnas, iekārtas, ražošanas līnijas vai investīcijas atrašanās vietā saista kapitālu ilgtermiņā, ir tikai ierobežoti atgriezeniskas un rada augstas sekojošās izmaksas.
Mūsu lēmumu kvalitātes analīzes ietvaros mēs esam identificējuši Escalation of Commitment kā vienu no galvenajiem mehānismiem, kas sistemātiski noved pie nepareizas resursu sadales.
Definīcija
Escalation of Commitment apraksta tendenci turpināt pieņemt lēmumu un ieguldīt papildu resursus, kaut arī jauna informācija liecina, ka projekts vairs nav ekonomiski izdevīgs.
Tā vietā, lai pārtrauktu vai mainītu kursu, tiek turpināts, piešķirti papildu līdzekļi un paplašināts.
Kāpēc rodas eskalācija
Problēma reti kad ir tikai tehniska. Bieži vien tā ir psiholoģiska un organizatoriska
- .
:
- Zaudējumu nepatika : Pārtraukšana tiek uztverta kā drošs zaudējums, bet turpināšana kā iespēja izvairīties no zaudējumiem.
- Reputācijas spiediens : Tas, kurš ir uzsācis projektu, baidās zaudēt reputāciju, ja to pārtrauks.
- Ieguldīto izmaksu domāšana : Jau ieguldītais kapitāls tiek mentāli izmantots kā arguments turpmākiem ieguldījumiem.
- Karjeras un politikas loģika : Projekti kļūst par simboliem, nevis naudas plūsmas objektiem.
- Status quo tendence : Turpināt darbu šķiet vieglāk nekā veikt grūtu pārvērtēšanu.
Kā saistību eskalācija izpaužas kapitālieguldījumos
Tipiski signāli praksē :
- Budžeta pārsniegumi tiek racionalizēti kā „pagaidu”
- Termiņa kavēšanās neizraisa pārtraukšanu, bet gan „paātrinātu budžetu”
- Jauni riski tiek atspēkoti kā „vienreizēji efekti”
- Paredzamās naudas plūsmas tiek „pielāgotas” pēc tam, lai stabilizētu lēmumu
- Ir noteikti pārtraukšanas kritēriji, bet tie netiek konsekventi piemēroti
Ekonomiskās sekas
Escalation of Commitment nav atsevišķa kļūda, bet gan multiplikators :
- Kapitāls paliek saistīts projektos, kas vairs nerada pievienoto vērtību
- Opportunitātes izmaksas pieaug, jo tiek izspiestas labākas alternatīvas
- Portfeļa kvalitāte samazinās, jo resursi vairs netiek ieguldīti labākajā kombinācijā
- Vadības kapacitāte tiek ieguldīta glābšanas naratīvā, nevis vērtības palielināšanā
Struktūras dimensija
Izolēti aplūkojot, projekts var šķist „vēl glābjams”.
Tomēr portfeļa kontekstā ir izšķiroši, vai šis projekts izspiež kapitālu no augstākas vērtības alternatīvām.
Arvien pieaugot paralēlu projektu skaitam, lēmumu pieņemšanas telpa aug eksponenciāli. Šādā sarežģītībā pastiprinās eskalācijas mehānismi, jo lēmumi vairs netiek pieņemti, balstoties uz kopējo sistēmu, bet gan uz vēsturiskām saistībām.
Kas šeit nozīmē lēmumu
kvalitāti
Eskalāciju nevar novērst ar aicinājumiem. Ir nepieciešama lēmumu pieņemšanas arhitektūra :
- skaidri pārtraukšanas un pārvērtēšanas kritēriji
- projekta atbildības un portfeļa lēmumu nošķiršana
- caurskatāmība par alternatīvajām izmaksām
- portfeļa skatījums, nevis atsevišķa projekta loģika
Secinājums
Escalation of Commitment ir psiholoģiski ticams modelis, bet ekonomiski dārgs.
Lai efektīvi sadalītu kapitālu, ir ne tikai jānovērtē projekti, bet arī jāapzinās mehānismi, kas stabilizē sliktas lēmumu pieņemšanas.
