Lēmumu kvalitāte Vācijas pilsētās un pašvaldībās: kāpēc pašvaldību investīciju lēmumi strukturāli ir matemātiski neoptimāli

Pilsētas rīkojas ar datiem.
Tās strādā ar budžeta plāniem, rentabilitātes pētījumiem, sekojošo izmaksu aprēķiniem un atbalsta līdzekļu kvotām.
Tās izmanto specializētas procedūras, kontroles instrumentus, vidēja termiņa finanšu plānošanu un budžeta procesus.

Un tomēr sistemātiski rodas neoptimāli investīciju lēmumi.

Cēlonis reti ir skaitļu trūkums.
Tas slēpjas lēmumu pieņemšanas struktūrā.

Pārpratums: vairāk dati ne vienmēr nozīmē labākus lēmumus.

Pašvaldību budžeti ir balstīti uz datiem. Investīcijas tiek aprēķinātas, prioritizētas un politiski leģitimētas. Tomēr galvenais jautājums parasti paliek neatbildēts. :

Vai izvēlētā projektu kombinācija, ņemot vērā visus ierobežojumus

,

patiešām ir labākā iespējamā?

Politiskajā diskursā lēmumu kvalitāte bieži tiek novērtēta normatīvi, taču matemātiskā nozīmē tā nozīmē kaut ko citu. :

• Maksimāla ietekme uz vienu eiro.
• Minimālas alternatīvās izmaksas.
• Visu papildu nosacījumu ievērošana.
• Pārredzama un reproducējama prioritāšu noteikšana.

Tas nav ideoloģisks jautājums.
Tā ir optimizācijas problēma.

Kāpēc cilvēki arī pašvaldību kontekstā nepieņem matemātiski optimālus lēmumus

Pilsētas reti kad ciet no kompetences, pieredzes vai iesaistīšanās trūkuma.
Tās ciet no lēmumiem ļoti sarežģītās lēmumu pieņemšanas jomās.

Modernā uzvedības ekonomika jau vairāk nekā divus gadu desmitus parāda
: , ka cilvēki nepieņem pilnīgi racionālus lēmumus matemātiskā nozīmē. Saskaroties ar sarežģītību, laika spiedienu un nenoteiktību, viņi izmanto euristiku – kognitīvus saīsinājumus, kas sistemātiski rada izkropļojumus.

Šie atklājumi ir empīriski pamatoti un daudzkārt apbalvoti :

• Daniel Kahneman (Nobela prēmija 2002) – sistemātisku lēmumu pieņemšanas kļūdu pierādījums
• Robert J. Shiller (2013. gada Nobela prēmija) – iracionālas tirgus un novērtēšanas dinamikas analīze
• Richard Thaler (2017. gada Nobela prēmija) – uzvedības ekonomikas pamatojums

Galvenā atziņa ir šāda: :

Nepareizi lēmumi nav individuāla mēru, finanšu vadītāju vai domes deputātu kļūda.
Tie ir strukturāla cilvēka domāšanas īpašība sarežģītās situācijās. (*sk. avotu norādes)

Problēmas strukturālā būtība: eksponenciālais lēmumu pieņemšanas telpa

Pieņemsim, ka pilsētai ir :

• 50 investīcijām gatavi projekti
• 81 miljons eiro pieejamais budžets
• 220 miljoni eiro kopējās investīciju vajadzības

Tad nav 50 izvēles iespējas.
Ir 2⁵⁰ iespējamās projektu kombinācijas – vairāk nekā 1,125 biljoniem variantu.

Nav budžeta komitejas.
Nav slēgtas sanāksmes.
Nav Excel modeļa.

var pilnībā novērtēt šo lēmumu pieņemšanas telpu.

Praksē projekti tiek apspriesti atsevišķi. Ministrijas nosaka prioritātes izolēti. Atbalsta loģika ietekmē secību. Politiskās vairākums strukturē kompromisus.

Rezultāts bieži vien ir lokāli pieņemams optimums –
, bet, visticamāk, nav vislabākā kombinācija kopumā.

Seši tipiski izkropļojumu mehānismi pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā

Mūsu strukturālās analīzes ietvaros var atpazīt atkārtojošos modeļus, kas ietekmē pašvaldību investīciju lēmumus :

1. Atbalsta līdzekļu neobjektivitāte

Projekti tiek prioritizēti, jo tie ir atbalstāmi, nevis tāpēc, ka tie kopējā portfelī rada vislielāko ietekmi. Tiek optimizēta finansējuma kvota, nevis portfeļa efekts.

2. Politiskā eskalācija

Uzsākts projekts tiek turpināts, kaut arī mainās apstākļi vai alternatīvas būtu pievilcīgākas. Pārtraukšana tiek uzskatīta par politisku risku.

3. Vēlēšanu cikla loģika

Prioritāte tiek dota īstermiņā redzamām darbībām. Ilgtermiņa strukturālie projekti (digitalizācija, enerģētikas integrācija, transporta loģika, elastība) nonāk spiedienā.

4. Izolēta projektu novērtēšana

Projekti tiek novērtēti atsevišķi, nevis kā savstarpēji atkarīgs portfelis. Alternatīvās izmaksas paliek neredzamas.

5. Departamentu domāšana

Katrs specializētais departaments optimizē savu jomu. Pilsētas kā sistēmas kopējā ietekme reti tiek modelēta vienlaikus.

6. Kompromisa pārklāšanās

Politiskas vienošanās aizstāj matemātisko optimizāciju. Lēmumi ir konsensuāli, bet ne vienmēr nodrošina maksimālu ietekmi.

Šie mehānismi nav individuālas kļūdas.
Tie rodas no organizatoriskajām struktūrām, stimulu sistēmām un ierobežotai informācijas apstrādei.

Papildu nosacījumi eksponenciāli palielina sarežģītību

Pašvaldību investīcijas vienlaikus ir pakļautas :

• budžeta ierobežojumiem
• kredītu limitam
• CO₂ budžetam
• atbalsta termiņiem un mērķiem
• būvniecības un personāla kapacitātei
• likumīgām saistībām
• stratēģiskiem pilsētas attīstības mērķiem

Katrs papildu ierobežojums paplašina lēmumu pieņemšanas telpu.
Ar katru papildu projekta variantu kombinatorika pieaug eksponenciāli.

No vietējā līdz globālajam optimālajam risinājumam

Izšķirošais jautājums nav :

Kāds projekts ir lietderīgs?

Bet gan :

Kāda visu projektu kombinācija visiem ierobežojumiem nodrošina maksimāli iespējamo kopējo ietekmi uz pilsētu?

Lai paaugstinātu pašvaldības lēmumu kvalitāti, ir nepieciešams :

• formāli modelēt visus projektus kā portfeli
• skaidri definēt mērķus (ietekme, ilgtspēja, rentabilitāte)
• vienlaikus ņemt vērā visus papildu nosacījumus
• sistemātiski novērtēt iespējamās kombinācijas
• caurspīdīgi noteikt optimālo sākuma pozīciju

Politiskā lēmumu pieņemšanas suverenitāte paliek neskarta.
Taču tā balstās uz aprēķinātu lēmumu pieņemšanas telpu, nevis uz netiešām pieņēmumiem.

Pārredzamība

,

nevis netiešas alternatīvās izmaksas

Matemātiski pamatota portfeļa analīze :

• Alternatīvo izmaksu atklāšana
• Slēpto sinerģiju vizualizācija
• Objektīva prioritāšu noteikšana ierobežojumu apstākļos
• Pārskatāmi lēmumu pieņemšanas pamati
• Augstāka leģitimitāte iedzīvotāju acīs

Lēmumi netiek aizstāti ar tehnokrātiskiem lēmumiem.
Tie tiek strukturāli precizēti.

Secinājums

Pašvaldību investīciju lēmumi nav iracionāli.
Taču tās tiek pieņemtas eksponenciāli pieaugošā lēmumu telpā.

Kamēr projekti tiek prioritizēti izolēti, paliek augsta varbūtība, ka :

• budžeta ietekme tiek sadalīta neoptimāli
• kombinācijas priekšrocības paliek neatklātas
• alternatīvās izmaksas paliek neredzamas

Lēmumu kvalitāte pašvaldību līmenī tādējādi ir mazāk politiskās kompetences jautājums –
bet gan strukturētas sarežģītu lēmumu telpu pārvaldības jautājums.

Vai pilsētas neizbēgami pieņem suboptimālus lēmumus? Matemātiskais skaidrojums video :

Sekas
: 1. Ievada video – problēmas izpratne un lēmumu pieņemšanas telpa
2. Padziļinātais video – modelēšana, papildu nosacījumi un optimizācijas loģika

Video 1 :

*Avoti: No strukturālās analīzes līdz praktiskai pilsētas vai pašvaldības portfeļa lietošanai

Aprakstītie izkropļojumu mehānismi nav teorētiski konstrukti.

Tie darbojas reālos investīciju un infrastruktūras portfeļos – enerģētikas projektos, pētniecības programmās, pašvaldību infrastruktūras pasākumos, aktīvu pārvaldībā, IT drošības iniciatīvās vai lēmumos par līdzdalību.

Neatkarīgi no nozares vai publiskā sektora, atkārtojas viens un tas pats modelis :

• Tiek novērtēti kvalitatīvie un kvantitatīvie faktori
• Atsevišķi projekti tiek novērtēti izolēti
• Reālie papildu nosacījumi tiek ņemti vērā tikai pēc tam
• Optimālā kombinācija ierobežojumu ietvaros netiek aprēķināta

Tieši šeit rodas strukturāls šķērslis
: Ne datu trūkuma dēļ, bet gan lēmumu pieņemšanas arhitektūras trūkuma dēļ.

Lēmumu pieņemšanas struktūras zinātniskā pamatojuma izveide

Uzvedības

ekonomika un lēmumu pieņemšanas pētījumi

Daniel Kahneman (2002. gada Nobela prēmija ekonomikā)
Psiholoģisko atziņu integrācija ekonomikā un sistemātisku lēmumu pieņemšanas kļūdu pierādīšana.
Nobela prēmija – Daniel Kahneman

Richard H. Thaler (2017. gada Nobela prēmija ekonomikā)
Uzvedības ekonomikas pamatojums un reproducējamu lēmumu pieņemšanas kļūdu analīze.
Nobela prēmija – Richard Thaler

Robert J. Shiller (2013. gada Nobela prēmija ekonomikā)
Iracionālu tirgus lēmumu un strukturālu kļūdu novērtējumu analīze.
Nobela prēmija – Robert J. Shiller

Tversky & Kahneman (1974)
Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases – Pamata darbs par sistemātisku cilvēku lēmumu kropļojumu.
Zinātniskais žurnāls – Heuristics and Biases

Kapitāla sadale, korporatīvās finanses un eskalācijas mehānismi

Barberis & Thaler (2003)
A Survey of Behavioral Finance – Pārskats par uzvedības ekonomikas ietekmi finanšu tirgos.
NBER darba dokuments

Harvard Business Review – Escalation of Commitment
Organizatorisko eskalācijas mehānismu analīze investīciju lēmumos.
Harard Business Review

Algoritmu nepatika un AI pieņemšana lēmumu pieņemšanas procesā

Dr. Bob Hutchins
7 iemesli, kāpēc cilvēki pretojas AI, un kā tos
pārvarēt Linkedin

CFO Dive – AI un lēmumu pieņemšana finanšu jomā
Analīze par AI izaicinājumiem un pieņemšanu finanšu lēmumos.
Top 5 AI adoption challenges facing CFOs in 2026

Kontekstuālā klasifikācija

Šeit minētie avoti veido zinātnisko pamatu lēmumu kvalitātes, kognitīvo kropļojumu un strukturālo mehānismu analīzei investīciju un portfeļa lēmumos.

Attēlotā lēmumu pieņemšanas arhitektūra balstās uz šiem pierādītajiem pētījumu rezultātiem un pārvērš tos formālā, kombinatoriskā modelēšanā sarežģītiem kapitāla sadales procesiem reālos apstākļos.

Mēs aprēķinām pilsētas budžetu ex ante – vēl pirms lēmuma pieņemšanas

Pašvaldību lēmumi nedrīkst tikt novērtēti tikai pēc tam, kad tie jau ir pieņemti. Izšķirošais faktors ir optimāla sākuma pozīcija pirms politiskā lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus ņemot vērā budžeta ierobežojumus, CO₂ mērķus, kapacitāti, atbalsta loģiku un stratēģiskos mērķus, tiek sistemātiski analizēta visa lēmumu pieņemšanas telpa.

Rezultāts ir pārredzama, reproducējama un matemātiski pamatota visu investīciju iespēju prioritāšu noteikšana – kā uzticams lēmumu pieņemšanas pamats administrācijai, finanšu pārvaldniekam un pilsētas domei.

Sāciet ex ante analīzi savai pilsētai/pašvaldībai